sestdiena, 2013. gada 2. novembris

DIWALI / DIVALI / ДИВАЛИ




It also symbolize the reminder of our inner light, that’s why Diwali even if it is just a Hindu word, in India even the christians celebrate Diwali. Also in Mauritius the christians, the Catholic Church celebrates the Diwali. Because it is not considered only a Hindu [tradition] but to remind us that we all are that light. And we lit outside the little oil lamp, that symbolizes our inner light that has to be lit up the same way. Out of darkness the light shall shine. So out of darkness that our mind creates, out of darkness that you willingly or unwillingly create, we ask the Divine to shine forth this light from deep within to the outside. This light which often we forget about., when we are so much in our daily routine, we forget why we are here, we forget our true purpose and we forget about the love that we all carry. Then you say – ok, just like that or like that only.... but then we are limited...but what about this inside what we feel, what about this love that we always long for? You forget about it. The Diwali remind us that we all are that light, that light that shall ever be, wheather we have lot of karma or not, wether we realize it or not, wether we are hindu or not, it does not matter. Beyond this limitation of the body that we have put to ourselves, we are this light, nothing else, we are this love. So when we lit the lamp, we remind ourselves only. It is not the lamp outside that have to be lit, that the light which is within you that have to be lit. Realizing that this light is not only inside of you, but it’s everywhere. Divine is not limited, it is everywhere. Some people will say – yeah, but I don’t see this light. Sometimes I have seen it, but sometimes I don’t see it. You know about that, eh? Well, at night, when we look up in the sky... we see a lot of stars, and then what we say – oh, how beautiful it is, how great it is, with all those shining stars. But during the day when you look up you don’t see the stars! But do you think the stars are not there? Or only at night they come? The stars are always there, the same way the inner light is always there...so when you do your sadhana, when you really pray for that love, when you are really after divine, let that light shine forth, then you’ll become an instrument of this light, then it will shine through you. Diwali will remind of this inner light which is present in each person, in each creation of the divine, not only in us who are sitting here celebrating the Diwali thinking of ourselves as being more special as anybody else. No, it’s not like that, we are not special. If we speak of our selves being more close to Divine – this is wrong, this is our ignorance that makes as think that we are special, for God loves everybody the same way and the same light shine through you, through me, through everybody! Just need some time to look at, when your mind is calm, when your heart is truly open, you will see, you will feel that light, you will feel that love. This is a true meaning of Diwali.
There is also another symbolic meaning of Diwali which is related to the return of Rama to Ayodya. So you know the story of Rama , when he have killed the demon Ravana, he took Sita from Ravana which has been kept for long time, because Ravana stole Sita by force. So when Rama killed Ravana, he crowned ? as the king, because it was time for him to return back to his palace, because 14 years have passed. Because his father was married 3 times and one of the wifes was very jealous because she wanted that her son Pareth become a king, but Rama was the eldest son. Once the mother while saving the father from the battlefield, she have asked a promise from him – whenever one day I will ask you for something, you should never refuse me. And the king said yes, I will never refuse you. So taking the oppurtunity to make her own son king of Ayodya, she asked that Rama is banished to forest for 14 years. Rama was 16 years old and just married at that time. When father hear that he was shocked, but he was bound by his promise, he couldn’t say no to his promise so he accpeted it. So Rama and Sita went to the forest for 14 years. So when Ravana was killed after some time 14 years also was over. When 14 years were over, Rama took Sita back to Ayodya. And as they where flying... because you see now we have airplanes but in the Vedas or in the Ramayana they have already spoken about flying objects, flying machine. But it’s not flying by mechanical, but the power of thoughts. It is actually from where the plane also was inspired. So Rama took Sita on the flying thing and they flew. For People to celebrate that event of Rama returning to Ayodya they also lit those little clay lamps.

The clay lamp is very symbolic actually. The symbol of a clay lamp. We say – God you are the light, but we are the thread, this is a connection that we have with the divine. And the clay lamp is our body, symbolize that this body is just dust and dust it shall be. One day we will leave this body. You see when you are small everybody say – how beautiful you are, little sunshine, you know. How cute it is.... and then child becomes 16 and mother comes and say – oh my god, you know, child like this like this and like this. And then child grows and then they say – oh my god I could fall in love...and they carry on like that. But You see, our bodies don’t stay the same, it changes, it envolves and at the end we leave it. The clay lamp that is burning symbolizes that this body is like this clay lamp. And inside is a burning love, is a light burning with a love inside of you. So rise, make that intellect be illuminated by the grace of God, by the grace of Divine Mother, so that in this life you can take the opportunity and realise yourself, realise where you come from, realise who you are in reality, realise your work, your mission, realise where you are going, what is your real duty in life. And let this light shine through you, become a messenger of this love, become a messenger of the Divine, not just limit ourselves being just what our mind perceive us to be. So that’s why we also lit this lamp.
Rama which is one incarnation of Maha Vishnu reminds us of the dharma, our duty. He was very ?... each person has their own duty and the duty for each person is not the same. Very often spiritual people feel that all of the spiritual people duty have to be one thing. Then we all would be the same, no? It can’t be. We have one goal, it’s true, but different duties to attain that goal, different ways to attain that goal.....

Šrī Svami Višvanandas runa 2009.gada Divali svētku laikā.
Tas kalpo kā atgādinājums par mūsu iekšējo gaismu. Tāpēc Divali, pat, ja tas ir Hindi vārds, Indijā svin arī kristieši. Tāpat Maurīciju salā kristieši, katoļu baznīca svin Divali. Tādēļ, ka tā netiek uzskatīta tikai par Hinduisma [tradīciju], bet tā ir atgādinājums mums, ka mēs visi esam gaisma. Un mēs aizdedzam ārpusē mazo māla lampiņu, kas simbolizē mūsu iekšējo gaismu, kura jāaizdedz tādā pašā veidā. No tumsas taps gaisma. Tā no mūsu prāta radītās tumsas, no tumsas, kuru jūs apzināti vai nepazināti paši radāt, mēs lūdzam Dievu izgaismot mūs no mūsu būtības dziļumiem uz āru. Šo gaismu, kuru mēs bieži aizmirstam, esot mūsu ikdienas rutīnā, mēs aizmirstam, kādēļ mēs atrodamies šeit, mēs aizmirstam savu īsto nozīmi un aizmirstam par mīlestību, kuru ikviens nesam sevī. Un jūs atbildēsiet – nu labi...tikai šitā un tikai tā... bet tad jūs novelkat sev robežas...bet kā ar to, ko jūtat iekšpusē, kā ar to mīlestību, pēc kuras vienmēr tiecamies? Jūs par to aizmirstat. Divali atgādina mums, ka mēs visi esam gaisma un mūžīgi gaisma būsim, neskatoties uz to, vai mums ir daudz karmas, vai, nē, vai mēs to apzināmies, vai, nē, vai esam hinduisti, vai neesam – tam visam nav nozīmes. Aiz šīm ķermeņa robežām, kuras paši esam sev novilkuši, mēs esam šī gaisma, nekas cits, mēs esam šī mīlestība. Tādēļ, kad aizdedzam lampu, mēs to atgādinām sev. Tā nav šī ārējā lampa, kas mums jāiededz, tā gaisma, kas atrodas jūsos, ir jāiededz. Apjaust, ka gaisma nav tikai jūsos, bet tā ir visapkārt. Dievišķajam nav robežu, tas ir visur. Daži teiks: „Jā, bet es neredzu šo gaismu. Dažreiz esmu to redzējis, bet dažreiz es to neredzu.” Jūs atpazīstat šo [noskaņojumu], vai ne?
Naktī, kad mēs paceļam acis pret debesīm, mēs redzam milzumdaudz zvaigžņu, un ko mēs tad sakām? Ak, cik skaisti, cik brīnišķīgi izskatās debesis ar neskaitāmajām zvaigznēm! Bet, kad dienas laikā, paskatāmies debesīs, mēs taču neredzam zvaigznes! Bet vai tāpēc zvaigžņu tur vairs nav?! Vai tās atnāk tikai naktī? Zvaigznes vienmēr atrodas debesīs, tieši tāpat kā iekšējā gaisma ir vienmēr ar jums. Tādēļ, kad jūs pildiet sādhanu, kad jūs no sirds lūdzat šo mīlestību, kad jūs tiešām vēlaties dievišķo - ļaujiet šai gaismai atmirdzēt, tad jūs kļūsiet par šīs gaismas instrumentu, tad tā spīdēs caur jums. Divali atgādina par šo iekšējo gaismu, kas ir klātesoša katrā cilvēkā, katrā Dieva radībā, ne tikai mūsos, kas esam te sapulcējušies svinēt Divali, domājot, ka tādējādi esam īpašāki par citiem. Nē, tas nav tā, mēs neesam īpaši. Ja mēs uztveram sevi kā tuvāk esošus Dievam, tad tā ir mūsu nezināšana, kas liek mums sevi uztvert kā īpašus, jo Dievs mīl visus vienādi, un tā pati gaisma spīd caur jums, caur mani, caur ikvienu! Ir tikai ilgāku laiku jāskatās. Kad jūsu prāts ir mierīgs, kad jūsu sirds ir patiesi atvērta, jūs ieraudzīsiet, jūs sajutīsiet šo gaismu, jūs sajutīsiet šo mīlestību. Šī ir īstā Divali nozīme.
Tāpat ir vēl viena simboliska Divali nozīme, kas saistīta ar Rāmas atgriešanos Ajodjā. Kā jūs ziniet no stāsta par Rāmu - kad viņš bija pieveicis dēmonu Ravanu, viņš atbrīvoja Situ no Ravanas, kurš bija turējis to gūstā ilgu laiku, jo bija nozadzis Situ ar varu no Rāmas. Tātad, kad Rāma bija nogalinājis Ravanu, viņš tika kronēts [..], jo bija pienācis laiks atgriezties viņa pilī, tā kā 14 gadi bija pagājuši. Viņa tēvs bija precējies 3 reizes, un viena no sievām bija ļoti greizsirdīga, jo vēlējās, lai viņas dēls Parets mantotu troni, kas pienācās Rāmam kā vecākajam tēva dēlam. Vienreiz, kad māte izglāba tēvu no kaujaslauka, viņa lūdza to dot solījumu, ka, ja kādu dienu viņa prasīs izpildīt lūgumu (jebkādu), tad viņš nedrīkstēs atteikt. Karalis piekrita un atbildēja, ka nekad neatteiks viņai. Tādējādi, izmantojot šo izdevību iecelt par karali savu dēlu, viņa palūdza karali izraidīt Rāmu trimdā uz mežu uz 14 gadiem. Rāma bija 16 gadus vecs un tikko apprecējis Situ. Karalis, izdzirdot šo lūgumu, bija šokēts, bet viņu saistīja paša solījums, tādēļ viņš nevarēja atteikt un piekrita. Rāma un Sita devās uz mežu uz 14 gadiem. Tātad pēc kāda laika, kad Rāvana bija nogalināts, 14 gadi arī bija pagājuši un Rāma veda Situ uz Ajodju. Un kad viņi lidoja.... redziet, tagad mums ir lidmašīnas, bet Vēdās un Rāmajānā jau tika runāts par lidojošiem objektiem, lidojošām mašīnām. Tikai tās nelidoja ar mehānismu palīdzību, bet gan ar domu spēku. Patiesībā no šejienes arī radās iedvesma lidmašīnai. Tātad Rāma veda Situ uz šīs lidojošās lietas, un cilvēki, lai svinētu Rāmas atgriešanos Ajodjā aizdedza mazas māla lampiņas.
 Tāpat arī māla lampiņai ir ļoti smboliska nozīme. Mēs sakām: „Dievs – tu esi gaisma, bet mēs esam deglis!” Tāda ir mūsu saikne ar Dievišķo. Māla lampa ir mūsu ķermenis, tā simbolizē, ka mūsu ķermenis ir tikai pīšļi, un par pīšļiem tas paliks. Vienu dienu mēs pametīsim šo ķermeni. Redziet, kad mēs esam mazi, tad visi saka: „Ah, cik skaists tu esi, mazais saulstariņš, cik mīlīgs”....un tad, kad bērns paliek 16 gadus vecs, māte saka: „AK MANS DIEVS! Bērns ir tāds, šāds un šitāds.” Un tad bērns pieaug un apkārtējie saka: „Ak man Dievs, es varētu viņā iemīlēties....” un tā tas turpinās. Bet, redziet, mūsu ķermeņi nestāv uz vietas, tie mainās, attīstās, un beigās mēs tos pametam. Degoša māla lampa simbolizē šo ķermeni, kas ir kā māla lampa. Un iekšpusē ir degoša mīlestība, gaisma degoša ar mīlestību jums iekšā. Tādēļ pacelieties! Ļaujiet savam intelektam būt izgaismotam ar Dieva žēlsirdību, ar Dievišķās mātes žēlsirdību, lai šajā dzīvē jūs izmantotu iespēju un realizētu sevi, apjaušot no kurienes nākat, apjaušot, kas esat patiesībā, apjaušot jūsu uzdevumu, jūsu misiju, apjaušot, kurp jūs dodaties šajā dzīvē un kas ir jūsu patiesais dzīves pienākums. Un ļaujiet šai gaismai atmirdzēt cauri jums, kļūstiet par šīs mīlestības vēstnieku, kļūstiet par Dievišķā vēstnieku, nevis ierobežojiet sevi tikai par to esam, kādu jūs redz jūsu paša prāts. Lūk, kādēļ vēl mēs aizdedzam šo lampu.
Rāma, kurš ir viena no Maha Višnu inkarnācijām, atgādina mums par mūsu dharmu, mūsu pienākumu. Katram cilvēkam ir dots konkrēts pienākums, un katram cilvēkam šis pienākums ir atšķirīgs. Ļoti bieži garīgi cilvēki jūtas tā, it kā visu garīgo cilvēku pienākumam ir jābūt vienam un tam pašam. Tad jau mēs visi būtu vienādi, vai ne? Tas nav iespējams. Mums visiem ir viens mērķis, tas tiesa, bet dažādi pienākumi, lai sasniegtu šo mērķi, dažādi ceļi, lai sasniegtu šo mērķi....

Речь Шри Свами Вишвананды на празднование Дивали 2009 год.
Этот праздник служит напоминанием о нашем внутреннем свете. Поэтому Дивали, несмотря даже на то, что это  индусское слово, в Индии празднуют и христиане. И на острове Маврикии христиане в католических церквях празднуют Дивали.  Дивали не считают только индуисткой традицией, это напоминание нам всем, что мы есть свет. И мы во вне зажигаем маленкую глиняную лампадку, которая символизирует наш внутренний свет, который нам предстоит зажечь таким же образом. Из тьмы возродится свет. От тьмы, рожденной нашим умом, от тьмы, которую мы сами осознанно или неосознанно рождаем, мы умоляем Господа освободить нас, высветив из глубины нашего бытия во вне. Этот свет, про который мы очень часто забываем, прибывая в повседневной рутине, мы забываем, почему мы здесь, мы забываем свое истинное предназначение и забываем про любовь, которую каждый из нас несет в себе. Вы скажете - хорошо... только так и так ... но тогда вы создаете себе границы ... но как быть с тем, что вы чувствуете внутри, как быть с той любовью, к которой всегда стремимся? Вы забываете об этом. Дивали нам напоминает, что мы все есть свет и вечно будем светом, несмотря на то, много ли у нас кармы или нет, осознаем мы это или нет, индусы мы или нет –  все это не имеет значение. За границами этого тела,  которые мы сами создали, мы являемся этим светом, ничем другим,  мы есть эта любовь. Поэтому, когда зажигаем свет, мы сами себе об этом напоминаем. Не ту лампу, которая находится снаружи нам надо зажечь , надо зажечь тот свет, который находится в вас. Осознать, что свет прибывает не только в вас, он повсюду. Божественное не имеет границ, оно везде. Кто то скажет.  „Да, но я не вижу этот свет. Иногда я его вижу, но иногда не вижу”. Вы знаете о чем я, ведь так?
Ночью, когда мы смотрим в небо, мы видим множество звезд, и что мы тогда говорим? Ах, как красиво, как прекрасно небо с неисчисляемым количеством  звезд на нем! Но днем, когда мы всматриваемся в  небо, мы же не видим звезд! Но это не значит, что звезд там уже нет? Или они приходят туда только ночью? Звезды всегда на небе, так же и внутренний свет всегда с вами. Поэтому, когда вы выполняете садхану (духовную практику), когда вы всем сердцем умоляете об этой любви, когда вы по настоящему хотите Божественное, позвольте воссиять этому свету, тогда вы станете инструментом этого света, тогда он будет светить через  вас. Дивали напоминает об этом внутреннем свете, который прибывает в каждом человеке, в каждом создании Бога, не только в тех, кто здесь собрался для празднование Дивали, представляя , что мы особенные. Нет. Это не так, мы не особенные. Если мы представляем себе, что мы находимся ближе к Богу, то это наше невежество , которое нас заставляет думать , что мы особенные, потому что Бог любит одинаково всех, и тот же свет светит через вас, через меня, через каждого! Только надо подольше наблюдать. Когда ваш ум спокоен, когда ваше сердце по настоящему открыто, вы увидите, вы почувствуете эту любовь. Это настоящее значение Дивали.
Имеется  еще одно символическое значение Дивали, которое связано с возвращением Рамы в Айодхью. Как Вы знаете по эпосу о Раме – когда он убил демона Равану, он освободил Ситу, которая была в плену долгое время. Равана силой похитил Ситу у Рамы. И так, когда Рама убил Равану, его короновали [..], потому что пришло время возвращаться в его дворец, прошло уже 14 лет. У его отца было три жены и одна из жен была очень ревнива. Она хотела, чтобы ее сын Парет наследовал трон, который предназначался Раме, как старшему сыну. Однажды, когда мать спасла отца с поле битвы, она попросила чтобы тот дал обещание, что если однажды она попросит исполнить какую то просьбу, то он ей не откажет. Король согласился и ответил, что никогда ей не откажет. Поэтому она воспользовалась этим случаем, чтобы ее сын стал царем, и попросила, чтобы царь выслал Раму в лес на 14 лет. Раме только что исполнилось 16 лет, и  он женился на Сите. Царь, услышев эту просьбу, был в шоке, но его связывало его же обещание, поэтому он не мог отказать и согласился .Рама и Сита направились в лес на  14 лет. И так ,прошло время. Когда Равана был убит, уже прошли  14 лет. Рама повёз Ситу в Айодхью. И когда они летели.... смотрите, сейчас у нас самолеты, a в Ведах и Рамаяне уже говорилось о летающих объектах , летающих машинах. Только они передвигались не с помощю механизма а с помощю силы мысли, от сюда и пришло  вдохновение создать самолет. И так Рама вез Ситу на этом летающем объекте, и люди зажгли маленькие глиняные лампадки, чтобы праздновать возвращение Рамы в Айодхью.
Так же у этой глиняной лампадки есть и очень символическое значение. Мы говорим: „Господь  – Ты свет, мы - фитиль!” Такая наша связь с Божественным. Глиняная лампадка-наше  тело, она символизирует что наше тело лишь прах и прахом оно станет. Однажды мы покинем это тело. Смотрите, когда мы маленькие, все говорят: „Aх, какой ты красивый , мое солнышко, какой ты сладкий”....а потом когда ребенку исполняется  16 лет, мать говорит: „ Господи! Ребенок такой и такой”. А потом ребенок взрослеет и окружающие говорят: „ O, Бог мой, я бы могла в него влюбиться....” и так это продолжается. Но смотрите, наши тела не постоянны, они меняются, развиваются, a в конце мы их оставляем. Горящая глиняная лампадка символизирует это тело, которое как глиняная лампа, а внутри горящая любовь, горящий свет и любовь в внутри вас. Поэтому возвыситесь! Позвольте своему интеллекту быть освещенным с Божьей милостью, с милостью Божественной Матери, чтобы вы могли воспользоваться возможностью и реализовывали себя, осознавая, откуда вы пришли, осознавая, кто вы на самом деле, осознавая свою задачу, свою миссию, осознавая, куда вы идете в этой жизни и какова истинная обязанность в вашей жизни. И позвольте этому свету воссиять  через  вас, станьте послом этой любвьи, станьте послом Божественного, не ограничивая себя лишь тем, к чему ведёт вас ваш же ум. Вот почему мы зажигаем эту лампу.
Рама, который является одной из инкарнаций  Maха Вишну, напоминает нам о нашей дхарме, o нашей обязанности. Каждому дана конкретная обязанность, и обязанности каждого отличаются. Очень часто духовные люди чувствуют себя так, якобы обязанность каждого духовного человека одна и та же. Тогда бы мы все были одинаковы, не так ли? Это невозможно. У нас  у всех одна цель, это верно,но обязанности разные и разные пути, чтобы достичь эту цель....

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru